Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle celta 1876. - 1884. gadā.  Katedrāle bija pirmā ēka, ko uzcēla Esplanādes laukumā.  Katedrāles vēsturē ierakstīti daudzi negaidīti notikumi, traģēdijas un atdzimšana.

1918. gads  Katedrāle tiek pārvērsta par vācu garnizona luterāņu baznīcu. Tika apzāģēti krusti, nojaukti ikonostasi. 

1930. gadi Pakāpeniski, ieguldot daudz darba un pūļu, pateicoties arhibīskapam Jānim (Pommeram)  sākās atjaunošana un Katedrāle pamazām atguva iepriekšējo izskatu.   

Otrā pasaules kara gadi  Katedrāle atkal tika postīta, pēc tam atjaunota. Katedrāle turpināja būt garīgais atbalsts daudziem ļaudīm, kuri bija iepazinuši un pārdzīvojuši kara izraisītās bēdas un postu.  

1963. gads Tas, ko neiznīcināja ne revolūcija, ne abi pasaules kari, tika iznīcināts 60-tajos gados.  Baznīcu aizslēdza, un centās panākt lēmuma pieņemšanu par pilnīgu tās iznīcināšanu - uzspridzināt, bet bija nolēmts katedrāli saglabāt kā skaistu arhitektūras veidojumu. Tā radās projekts - pārveidot baznīcu par planetāriju.  Gandrīz trīsdesmit gadus katedrālē atradās Planetārijs.

1991. gads Sākās smags atjaunošanas darbs.

2002. gads Pazudušo zvanu vietā (ir versija, ka zvanus apraka vai pārkausēja) no Krievijas  tiek atvesti jauni zvani.